Iegūtās organiskās molekulas ne vienmēr bija bioloģisko procesu produkti, taču atklājums palielina iespējamību, ka uz Marsa kādreiz bija dzīvība.
Organiskās molekulas, ko visurgājējs “Perseverance” atrada Jezero krāterī uz Marsa, ir daudzveidīgākas nekā tās, kuras līdzīga izpētes iekārta “Curiosity” atrada Geila krāterī un uz Marsa nokritušajos meteorītos. Atklātās molekulas varēja veidoties bez dzīvības klātbūtnes, taču, pretēji iepriekš atzītajam, jaunie atklājumi parāda, ka kādreiz uz planētas norisinājās daudz sarežģītāki ķīmiskie procesi, kas liek pastiprināti domāt par dzīvības esamību uz šīs planētas.
Vārda “organisks” dažādās nozīmes rada daudz neskaidrību. Iepērkoties, tas nozīmē pārtiku, kas audzēta bez mākslīgā mēslojuma vai pesticīdiem, bet citas definīcijas norāda, ka objekts vai lieta ir: “Saistīts vai iegūts no dzīviem organismiem”. Tomēr ķīmiķim jebkura oglekli saturoša molekula ir organiska, ieskaitot tās, kas atrodamas kosmosā un kurām nav nekādas saistības ar dzīvību. Līdz ar to paziņojumi par organiskajiem savienojumiem uz Marsa var likt cilvēkiem izdarīt nepamatotus secinājumus.
Tomēr, cik mums ir zināms, visa dzīvība ir organiska, un tās pastāvēšanas priekšnoteikums ir sarežģītas organiskās molekulas. Jo vairāk mēs tās atradīsim, jo lielāka dzīvības iespējamība. Jauna materiālu analīze, ko visurgājējs “Perseverance” ieguva no Jezero krātera, liecina, ka Marsa daudzveidība ir lielāka nekā iepriekš novērots.
29 mēnešu laikā, kas pavadīti uz Marsa, “Perseverance” ir ieguvusi trīs galveno klinšu veidojumu paraugus. Daži no tiem ir saglabāti, lai tos varētu nogādāt uz Zemes turpmākai analīzei laboratorijās. Lai gan “Perseverance” nevar veikt tik smalku analīzi kā uz zemes, tas arī veic savus izmeklējumus ar esošajiem instrumentiem, un šķiet, ka “Perseverance” ir skārusi izrakteņiem bagātās Máaz un Séítah formācijas.
“Mēs ziņojam par specifiskām fluorescences-minerālu asociācijām, kas atbilst daudzām organisko molekulu klasēm, kas sastopamas dažādos telpiskajos modeļos šajos kompozīcijas ziņā atšķirīgajos veidojumos. Tas potenciāli norāda uz atšķirīgu oglekļa likteni dažādās vidēs,” – raksta ziņojuma autori.
“Perseverance”, lai noskaidrotu iegūto paraugu sastāvu, pakļauj tos dziļam ultravioletajam starojumam, lai novērotu viļņu garumus, kuros tie fluorescē. Pamatojoties uz to, autori lēš, ka organiskie savienojumi veido 20 miljondaļas Máaz veidojumā, bet tikai 2 miljondaļas Séítah veidojumā.
Ne visas organiskās molekulas ir identificētas, bet viļņu garumu skaits, pie kuriem tika novērota fluorescence, liecina, ka ir daudz dažādu molekulu.
Tā kā ogleklis rodas zvaigznēs, kad tās ir pabeigušas ūdeņraža pārveidošanu par hēliju, tā klātbūtne uz Marsa nav pārsteigums. Tomēr procesi, lai to iekļautu organiskajos savienojumos, nav labi saprotami, jo īpaši sarežģītākās savienojumu versijās. Ziņojumā atzīmēts, ka ir piedāvāti vairāki skaidrojumi par to klātbūtni Marsa meteorītos, taču mēs joprojām nezinām, vai tas notika ūdenī, samazinoties oglekļa dioksīdam vai nokrītot materiāliem no kosmosa.
Tiek uzskatīts, ka abiem veidojumiem ir ūdeņaina izcelsme, un atšķirības starp molekulām abos veidojumos “norāda, ka ir notikuši dažādi ūdens izmaiņu vai nogulsnēšanās procesi”, norādīts rakstā.
Vissvarīgākais ir tas, ka “dzīvības pamatelementi varēja būt pastāvējuši ilgākā laika periodā (vismaz pirms 2,3–2,6 miljardiem gadu).” Ir maz ticams, ka molekulu izcelsmes avots ir bioloģisks, lai gan dokumentā tas minēts. Bet nevar izslēgt, ka šo materiālu klātbūtne palielina iespējamību, ka kādā brīdī dzīvība tomēr ir sākusies kaut kur uz Marsa.